Pakalpojuma uzтзmuma izmaksas

Anot?cija.
Sav? kursa darba es apl?koju pakalpojuma uz??muma izmaksas. Kursa
darba s?kuma da?? ?o t?mu es apl?koju teor?tiski: defin?ju, kas ir
izmaksas; k? izmaksas var grup?t p?c da??d?m metod?m, tas ir izmaksu
iedal?jums atkar?gi no apjoma, perioda izmaksu metode, apgroz?mo l?dzek?u
metode.
P?c tam seko praktisk? da?a, kur? es ar praktisko piem?ru pal?dz?bu
nov?rt?ju izmaksas. Tas ir izmaksu apr??in??ana konkr?t? pakalpojumu
uz??mum?, kas nodarbojas ar projektu sast?d??anu ?ku b?vniec?bai un
rekonstrukcijai. T? izmaksu nov?rt??ana notiek tikai ar vienu no teor?tisk?
da?? apl?kot?m metod?m – ar perioda izmaksu metodi, k? vispiem?rot?ko
dotajiem apst?kliem.
.

Аннотация.

В этой курсовой работе я рассмотриваю расходы предприятия,
занимающегося услугами. В начале курсовой работы эта тема рассмотрена с
теоретической точки зрения: определение расходов, группировка расходов,
согласно разным методам, — зависимость от объёма производства,
периодический метод, метод оборотных средств.
После следует практическая часть, в которой я на примере конкретного
предприятия расчитываю расходы. Это означает расчёт расходов на
предприятии, главной задачей которого является проектирование строительства
и реконсрукции зданий. Расчёт расходов произведён только одним, наиболее
подходящим для данного предприятия, методом – методом периодических
издежек.

Satura r?d?t?js.

Ievads. 4
1.1.Izmaksu noteik?ana atkar?b? no ra?o?anas apjoma. 7
1.1.1. Main?gas izmaksas. 7
1.1.2. Past?v?gas izmaksas. 8
1.2. Perioda izmaksu metode. 10
1.3. Apgroz?mo l?dzek?u metode. 12
2.Uz??muma vispar?jais apraksts. 15
2.1. Materi?lu izmaksas. 15
2.2. Person?la izdevumi. 16
2.2.1. Administr?cijas izdevumi. 16
2.2.2. Str?dnieku darba algas. 17
2.3. Pamatl?dzek?u nolietojums. 18
2.4. P?r?jas izmaksas. 20
2.4.1. Nomas maksa par telpu. 20
2.4.2. Kancelejas pre?u izmaksas. 22
2.4.3. Apsardzes izmaksas. 23
2.4.4. Pre?u realiz?cijas izdevumi. 23
2.4.6. Maksa par daba resursu izmanto?anu un vides pies?r?o?anu. 24
2.5.?rkartas izmaksas. 25
Minim?lais pakalpojuma l?menis. 26
Secin?jums. 27
Izmantot?s literat?ras saraksts. 28

Ievads.

?aj? kursa darba es aprakst?ju izmaksas, kuras bija rad?ju?as konkr?t?
uz??mum? gada laik?. Uz??mumam ir nepiecie?ams noskaidrot k?das ir vi?a
izmaksas kalend?ra laika posm?, lai noskaidrotu nodok?u summu, kuru
uz??mums iemaks?s valsts bud?et? un uz??m?ja vajadz?b?m nepiecie?amus
ekonomisk?s rad?t?jus: pe??u, rentabilit?ti, darb?bas efektivit?ti un
citus.
Kursa darba m?r?is ir par?d?t izmaksu strukt?ru konkr?t? pakalpojumu
uz??mum? (izmaksas ir sadal?tas p?c perioda izmaksu metodes), to summu
katrai no grup?m un kop?go rezult?tu, nodok?u apjomu un noskaidrot vai ir
v?rts ?im uz??mumam darboties un att?st?ties t?l?k.
Kusa darba uzdevums ir izzin?t katru izmaksu grupu dotaj? uz??mum?,
noskaidrot k?p?c izmaksas ir tie?i ??das un k? to var samazin?t (un vai ir
v?rts to samazin?t – izmaksu samazin??ana var noz?m?gi ietekm?t ar?
ie??mumus), noteikt izmaksu summu katr? grup?.
?aj? kursa darb? bija izmantotas sekojo?as metodes: uz??muma izmaksu
noteik?anai – perioda izmaksu metode; nolietojuma apr??in??anai nodok?u
vajadz?b?m – ?eometriskas regresijas metode; sav?m vajadz?b?m – line?ra
metode. Dati izmaksu apr??in??anai bija pa?emti no gr?matved?bas bilances
(piem?ram, pamatl?dzek?u nomin?lv?rt?ba nolietojuma summa apr??in??anai ir
?o pamatl?dzek?u pirk?anas cena), iek?rtas parametri – no iek?rtas
tehniskas pases(nomin?ljauda).
?aj? kursa darb? ir noteikti ierobe?ojumi. Tas ir inform?cijas
nepietiekam?ba, nesapra?anas barjeras un citi ???r??i, kuru d?? inform?cija
var b?t izkrop?ota.

[pic]
1. Izmaksu defin?cija.

Jebkuru produkta ra?o?anai ir nepiecie?ams resursu (zemes, darba,
kapit?la un uz??m?jdarb?bas) pat?ri??, kuriem ir sava noteikta v?rt?ba. ?o
produktu daudzumu, ko uz??mums ir gatavs pied?v?t tirg? ir atkar?gs no
resursu cenas un to izmanto?anas efektivit?tes ?? produkta ra?o?anai, un no
cenas par k?du ?is produkts tiks p?rdots tirg?.
Ra?o?anas izmaksas ir naudas form? ir izteiktas visas uz??muma
izmaksas, kuras veidojas, produktu ra?ojot un realiz?jot. ??s izmaksas ir
iesp?jams nov?rt?t div?j?di – k? gr?matved?bas un k? ekonomisk?s izmaksas.
T? k? resursi ir ierobe?oti, tad katrs l?mums liek atteikties no cita veida
ra?o?anas. Visi maks?jumi tiek veikti ar m?r?i piesaist?t ra?o?anas
faktorus, nov?r?ot tos no citiem variantiem. Piem?ram met?ls, kas tiek
izmantots lauksaimniec?bas tehnikas ra?o?anai nevar vienlaic?gi tikt
izmantots sadz?ves priek?metu ra?o?anai. Tas noz?m?, ka izv?loties
lauksaimniec?bas tehniku m?s vienlaic?gi atsak?mies no noteikta daudzuma
sadz?ves priek?metiem.
Ra?o?anas izmaksas rodas ne vien uz??muma tie?aj? darb?b?, bet ir
vajadz?gas ar? lai uztur?tu uz??mumu patst?v?g? darba gatav?b?. Visas
izmaksas var apvienot, p?c vajadz?bas, liel?k?s vai s?k?k?s grup?s, bet t?s
kop? veido kop?j?s izmaksas, kas attiecas uz visu ra?o?anas darbu.
Katram uz??mumam ir j?nov?rt? savas izmaksas. Tas lielums ietekme
nodok?u un pe??as apr??in??anai, kas savuk?rt ietekm? uz??muma t?l?ko
darb?bu: rezerves, dividendes un nesadal?tas pe??as lielumu. Uz??m?jdarb?b?
ir svar?gi noteikt izmaksas kalend?ra laika period?, lai nov?rt?tu, k?das
izmaksas ir izveidojusies, t? skait? pa to veidiem un ra?anas viet?m.
Izmaksas var sagrup?t p?c sekojo??m metod?m:
1) Izmaksu veidu noteik?ana atkar?b? no ra?o?anas apjoma;
2) Perioda izmaksu metodes;
3) Apgroz?juma izmaksu metodes.

1.1.Izmaksu noteik?ana atkar?b? no ra?o?anas apjoma.

P?c ??das metodes izmaksas iedala div?s grup?s:
V Main?gas izmaksas;
V Past?v?gas izmaksas;

1.1.1. Main?gas izmaksas.

Main?g?s izmaksas ir t?s, kas main?s, mainoties ra?o?anas apjomam.
Izmaksu nes?js (jeb kalkul?cijas objekts) ir noteikta produkta vai
pakalpojuma vien?ba, kam nosaka pa?izmaksu. Atkar?b? no uz??m?jdarb?bas
veida izmaksu nes?js var b?t produktu grupa, pas?t?jums, oper?cija, process
un t? t?l?k.
Main?g?s izmaksas s?k?k var iedal?t darbasp?ka izmaks?s, izejvielu un
materi?lu izmaks?s. Main?g?s izmaksas ir:
V izdevumi izejvielu, materi?lu, energoresursu u.c. pre?u ieg?dei,
kas saist?ts ar ra?o?anas procesu;
V str?dnieku darba algas;
V soci?lie maks?jumi;
V pre?u realiz?cijas izdevumi;
V citi tie?i ar saimniecisko darb?bu saist?tie izdevumi.
Atkar?b? no t? cik strauji izmain?s main?gas izmaksas, tos var iedal?t
proporcion?l?s, progres?v?s un regres?v?s. Shematiski tas ir att?lotas

grafik? 1.
[pic]
Grafiks 1. Main?go izmaksu proporcionalit?te.

1.1.2. Past?v?gas izmaksas.

Patst?v?g?s izmaksas ir t?s, kas rodas un nemain?s atkar?b? no
ra?o?anas produkcijas daudzuma. T?s nodro?ina uz??muma darb?bu. Patst?v?g?s
izmaksas ir :
V administr?cijas izdevumi (algas);
V nomas maksa par telp?m un iek?rt?m;
V pamatl?dzek?u nolietojums, iek?rtu un ma??nu uztur??anas
izmaksas;
V maksa par darba resursu izmanto?anu un vides pies?r?o?anu;
V telpu uztur??anas, apkures, elektroener?ijas, komunik?ciju un
citi maks?jumi, kas nav tie?i saist?ti ar ra?o?anas procesu;
V apsardzes izmaksas;
V apdro?in??anas maks?jumi un citi.

Ilglaic?g? laika period? patst?v?gas izmaksas main?s. Tas saist?ts ar
ra?o?anas papla?in??anu un sara?ot?s produkcijas apjoma pieaugumu.
[pic]

[pic]
Grafiks 2. Past?v?gas izmaksas ?s? un ilg? laika periodos.

Analiz?jot sara?ot?s produkcijas daudzumu un t?s izmaksas, tiek
lietotas vid?j?s izmaksas. Tie ir izdevumi uz vienu produkcijas vien?bu.
Grafik? ir parad?ts, k? noteic ra?o?anas apjomu, pie kura uz??mumus
g?st pe??u, ja apr??ins tiek veikts izmaksu ied?l?jumu uz nain?giem un
pas?v?giem.
[pic]
Grafiks 3. Bezzaud?juma ra?o?anas apjoma noteik?ana.
Kur FC – past?v?gas izmaksas;
TC – kop?jais izmaksu apjoms;
R – ien?kumi.

1.2. Perioda izmaksu metode.

Metode ir visviegl?k? p?c apr??in??anas darbietilp?bas. ?o metodi
parasti lieto mazie uz??mumi, kuriem nav svar?gi noteikt atsevi??o produktu
pa?izmaksu (atsevi??o produktu veidu izmaksas). Metode ?auj noteikt, par
k?du summu bija izlietoti uz??muma resursi noteikt? period?, bet
nenodro?ina ar nepiecie?amo inform?ciju pa?izmaksas noteik?anai.
Izmaksu iedal?jums ir sekojo?s:
1) Materi?lu izmaksas ir visu izlietoto materi?lu v?rt?ba noteikt?
kalend?ra laika period?.
2) Person?la izmaksas. Tas ir darba alga uz??muma str?dniekiem, k?
ar? visas izmaksas, kuri ir saist?ti ar darba algu – oblig?tas
soci?las apdro?in??anas maks?jumi balsts bud?et?, pr?mijas un t?
t?l?k.
3) L?dzek?u v?rt?bas norakst??ana. Katrs uz??mums p?c pamatl?dzek?u
v?rt?bas naudas izteiksm? apr??in? pamatl?dzek?u nolietojumu.
Nolietojumu apr??ina nodok?u vajadz?b?m un sav?m vajadz?b?m.
Apr??ins nodok?u vajadz?b?m veic, lai noteiktu nodok?u lielumu
uz??mumam. To ir at?auts veikt tikai p?c ?eometriskas regresijas
metodes ar likuma nost?d?t?m likm?m.
Apr??ins sav?m vajadz?b?m ir nepiecie?ams uz??muma pe??as
lieluma noteik?anai. To var veikt p?c vienas no trim metod?m:
line?ras, aritm?tiskas regresijas un ?eometriskas regresijas
metodes. Likmes ar? nosauc pats uz??mums, pamatojoties un
pamatl?dzek?a prognoz?jama kalpo?anas ilguma.
4) P?r?jas izmaksas. ?? grup? ietilpst visas izmaksas, kuri
iek?auti cit?s grup?s. Tas ir sakaru izmaksas (uz??muma iek??jo
un ?r?jo sakaru (pasts, fakss, t?lrunis, internets) izmaksas),
transporta izmaksas, komand?juma izmaksas, p?rdo?anas un
p?rdo?anas veicin??anas izmaksas, nomas maksas, kred?tu dz??ana
un citas iepl?notas izmaksas.
5) ?rk?rtas izmaksas. ?rk?rtas izmaksas vai ie??mumi rodas uz??muma
papildus darb?bas rezult?t?.
Piem?ram, uz??mums nodarbojas ar v?rtspap?ru pirk?anu un
p?rdo?anu, papildus ie??mumu sa?em?anas nol?k?. Ja dotaj?
moment? eksist? br?vie l?dzek?i, to var ieguld?t cita uz??muma
vai valsts v?rtspap?ros – summa, kuru pat?r?ja ?im nol?kam ir
j?ieraksta bilanc? k? ?rk?rtas izmaksas.

1.3. Apgroz?mo l?dzek?u metode.

?? metode Latvijas uz??mumos tiek izmantota visbie??k. T? nodro?ina
nepiecie?amo inform?ciju pa?izmaksas noteik?anai. Visas izmaksas dalas uz
?etr?m grup?m:
V Ra?o?anas izmaksas;
V P?rdo?anas veicin??anas izmaksas;
V Administrat?vas izmaksas;
V ?rk?rtas izmaksas.
Pa?izmaksas apjoms ir vajadz?gs atsevi??o produktu vai pakalpojumu
cenu kalkul?cijai. Uz??muma pied?v?juma cenu bez pievienot?s v?rt?bas
nodok?a nosaka, pie pilnas pa?izmaksas pieskaitot pe?nu, kas noteikta,
izmantojot pe??as pieskait?juma likmi.
Nosakot pe??as likmi, ir j??em v?r?:
V Iepriek??jo periodu izmaksu un pe??as l?menis;
V Pe??as lielums, kas nepiecie?ams, lai nodro?in?tu uz??muma
ieguld?ta kapit?la ienes?gumu, atbilsto?u vid?jam ienes?guma
l?menim noteikt? nozar?;
V Pirc?ja gatav?ba maks?t pied?v?to cenu.

K?da produkta cenu kalkul?cija ir atspogu?ot? 1. tabul?.
1. tabula. Produkta cenu kalkul?cija.
|1) |Tie?o materi?lu izmaksas |5,00 |
|2) |Tie?a darba izmaksas |15,00 |
|3) |Pamatizmaksas |5,00+15,00 = |20,00 |
|4) |Ra?o?anas netie?as izmaksas|2,00 |
|5) |Ra?o?anas pa?izmaksa |20,00+2,00 = |22,00 |
|6) |Administr?cijas izmaksas |3,00 |
|7) |P?rdo?anas izmaksas |4,00 |
|8) |Pilna pa?izmaksa |22,00+3,00+4,00 |36,00 |
| | |= | |
|9) |Pe??a |6,00 |
|10) |Cena bez PVN |36,00+6,00 = |42,00 |
|11) |Cena ar PVN |42,00*1,18 = |49,56 |

[pic]

2.Uz??muma vispar?jais apraksts.

Apl?kosim uz??mumu X, kur? sniedz pakalpojumus b?vniec?bas uz??mumiem,
k? ar? priv?tperson?m. Tas nodarbojas ar ?ku un b?vju celtniec?bas un
rekonstru??anas projekt??anu, k? ar? ?r?jo platumu (parki, kaps?tas)
projekt??anu. Uz??mums bija nodibin?ts R?g?

1998. gada 1.oktobr? un re?istr?ts uz??mumu re?istr?. Re?istr?cijas numurs
ir 1234567.
T? k? ?is uz??mums ir mazs uz??mums. Izmaksu apr??in??anai taj?
izmanto perioda izmaksu metodi. ?? metode ir sal?dzino?i viegla. K? ??s
metodes tr?kumu var min?t inform?cijas nepietiekam?bu pa?izmaksas
apr??in??anai atsevi??iem produktiem. Bet ?aj? konkr?ta situ?cij? nav
nepiecie?ami apr??in?t pa?izmaksu. Izmaksas ir apr?kin?tas uz 2001.gadu.

2.1. Materi?lu izmaksas.

Taj? grup? ietilpst izdevumi izejvielu, materi?lu, energoresursu u.c.
pre?u ieg?dei, kas saist?ts ar ra?o?anas procesu. Izejvielu un materi?lu
??s pakalpojuma process nepat?r? (jo uz??muma gal?jais produkts ir
intelektu?lais ?pa?ums – projekts), tad vien?gais izdevumu veids ir
energoresursu pat?ri??, kur? ietilpst cit? izmaksu grup?. No t? seko, ka
izmaksu grupa uz??mumam neeksist?.

2.2. Person?la izdevumi.

Uz??mum? ir nodarbin?ts person?ls, kur? tie?i piedal?s ra?o?anas
proces? un nepiedal?s (administr?cija).

2.2.1. Administr?cijas izdevumi.

Uz??muma administr?cij? str?d? direktors, gr?matvede, sekret?re.
Direktors ir vienlaic?gi ar? uz??muma ?pa?nieks.
Darbinieku algas ir atspogu?oti 2. tabul?.

2.tabula. Uz??muma X administrat?vo darbinieku algas.
|Nr. |Amats |Alga, Ls |Valsts oblig?tie |Kop?: |
| | | |apdro?in??anas maks?jumi, | |
| | | |Ls | |
|1 |Direktors |300,00 |78,27 |378,27 |
|2 |Gr?matvede |120,00 |31,31 |151,31 |
|3 |Sekret?re |100,00 |26,09 |126,09 |
|4 |Apkop?ja |50 |13,05 |63,05 |
|Kop?: |718,71 |

2.2.2. Str?dnieku darba algas.

Uz??mum? ir nodarbin?ti 10 str?dnieki. Izmaksas, saist?tas ar algas
maks?jumiem ?iem str?dniekiem var redz?t 3. tabul?.
3.tabula. Str?dnieku darba algas.
|Nr. |Amats |Alga, Ls |Valsts oblig?tie |Kop?: |
| | | |apdro?in??anas maks?jumi, | |
| | | |Ls | |
|1 |Arhitektors|250,00 |65,23 |315,23 |
|2 |Arhitektors|200,00 |52,18 |252,18 |
|3 |Arhitektors|210,00 |54,79 |264,79 |
|4 |Projekt?t?j|240,00 |62,62 |302,62 |
| |s | | | |
|5 |Projekt?t?j|245,00 |63,92 |308,92 |
| |s | | | |
|6 |Projekt?t?j|260,00 |67,83 |327,83 |
| |s | | | |
|7 |Ras?t?js |180,00 |46,96 |226,96 |
|8 |Ras?t?js |190,00 |49,57 |239,57 |
|9 |B?vnieks |175,00 |45,66 |220,66 |
|10 |T?mu |125,00 |32,61 |157,61 |
| |sast?d?t?js| | | |
|Kop?: |2616,37 |

Kop?jas izmaksas person?lam sast?da 3335,08 Ls m?nes?.

2.3. Pamatl?dzek?u nolietojums.

Uz??muma pamatl?dzek?i ietilpst darba vietus, kas ir iek?rtoti ar
nepiecie?amo tehniku. Tas ir galdi, datori, ras??anas galdi, kop??anas
apar?ts, gr?matu skapji, kr?sli, lampas, ventilatori. Nolieto?anas
apr??inus uz??mums veic p?c line?ras metodes sav?m vajadz?b?m un p?c
?eometrisk?s metodes nodok?u vajadz?b?m.
Uz??muma pamatl?dzek?i bija ieg?d?ti 1998. gad? 1.oktobr? uz??muma
dibin??anas laik?. Pamatl?dzek?u nolietojuma apr??in??anas piem?ri uz??muma
vajadz?b?m un nodok?u vajadz?b?m ir atspogu?oti 3. un 4. tabul?s.
4. tabula . Pamatl?dzek?u nolietojuma apr??ins sav?m vajadz?b?m p?c
line?ras metodes.
|Pamatl?dzek?a|Paredz?ts|S?kotn?ja|Kalpo?anas|Amortiz?cijas apr??ins |
|nosaukms |lieto?ana| |laiks, |uz??muma vajadz?b?m |
| |s ilgums,|v?rt?ba, |gadi | |
| |gados |Ls | | |
| | | | |Amortiz?cija|Amortiz?cija|
| | | | |, |, Ls |
| | | | |% | |
|Galds |10 |70 |10 |10 |7 |
|Dators |5 |700 |5 |20 |140 |
|Skapis |10 |100 |10 |10 |10 |

5.tabula. Datora nolietojuma apr??ins nodok?u vajadz?b?m.
|Kalpo?anas|Vs ,Ls |k |An |k*An |Ag , Ls|Au , |Va , |
|gadi | | | | | |Ls |Ls |
|1998 |700 |2 |25% |50% |350,00 |350,00|350,00|
|1999 |700 |2 |25% |50% |175,00 |525,00|175,00|
|2000 |700 |2 |25% |50% |87,50 |612,50|87,50 |
|2001 |700 |2 |35% |70% |61,25 |673,75|26,25 |

Kur Vs – s?kotn?ja v?rt?ba;
An – amortiz?cijas norma;
Ag – gada amortiz?cijas summa;
Au – uzkr?ta amortiz?cijas summa;
Va – atlikusi v?rt?ba.
Datus no 4. un 5. tabulas ir izmantotas 6. tabulas sast?d??an?.

6.tabula. pamat??dzek?u nolietojuma summas 2001. gadam.
|Nosaukums |Dau|Cena, |Kalpo|Noli|Nolietojums 2001. gadam |
| |dzu|Ls |?anas|etoj| |
| |ms | |laiks|uma | |
| | | |, |likn| |
| | | |gados|es | |
| | | | | |Savam |Nodok?u |
| | | | | |vajadz?b?m |vajadz?b?m |

2.4. P?r?jas izmaksas.

2.4.1. Nomas maksa par telpu.

Uz??mums iz?r? divas telpas, kuras atrodas R?gas centr?. T?ds
izvietojums ir izdev?gs gan uz??muma klientiem, gan darbiniekiem. Viens no
tiem kalpo par uz??muma X biroju un otraj? ir izvietotas darbinieku darba
vietas. Telpas ir iek?rtotas t?d?j?di, lai iek?? b?tu pat?kami atrasties
(apkure, ventilatori, utt.).
Biroju telpa atrodas Akas iel?. ?? biroju pl?ns ir att?lots 1.sh?m?.

Sh?ma 1. Biroju telpa.
Telpa ir 43 kvadr?tmetru liela. Izmaksas, saist?tas ar administrat?vo telpu
ir atspogu?otas 7. tabul?.
7.tabula. biroju telpas izmaksas.
| |Cena, |Vien?bas|Summa apmaksai, Ls |
| |Ls | | |
|Apsaimnieko?ana |0,50 |42,78 |21,39 |
|Tehnisk? apkope |0,01 |42,78 |0,50 |
|Siltumapgades sist?mas |0,02 |42,78 |1,01 |
|apkope | | | |
|Atkritumu izve?ana |1,00 | |1,00 |
|Elektr?ba k?pn?s |0,50 | |0,50 |
|Ire un komun?lie maks?jumi kop? |24,40 |
|Apkure |0,11 |42,78 |4,90 |
|Udens uzsild??ana |1,14 |1 |1,14 |
|Siltumener?ija kop? |6,04 |
|?dens un kanaliz?cija |0,41 |3 |1,23 |
|Kop?jais maks?jums |31,67 |

Uz??muma telpa, kur? notiek projektu izstr?d??anas process ir 61
kvadr?tmetru liela. Tas ir att?lota 2. sh?m?.

Sh?ma 2. Uz??muma ra?otnes telpa.
Izmaksas, saist?tas ar ra?o?anas telpu ir atspogu?otas 8. tabul?.
8. tabula. Ra?o?anas telpu izmaksas.
| |Cena, Ls |Vien?bas|Summa apmaksai, Ls |
|Apsaimnieko?ana |0,50 |54,56 |27,28 |
|Tehnisk? apkope |0,01 |54,56 |0,64 |
|Siltumapgades sist?mas |0,02 |54,56 |1,29 |
|apkope | | | |
|Atkritumu izve?ana |1,00 | |1,00 |
|Elektr?ba k?pn?s |0,50 | |0,50 |
|Ire un komun?lie maks?jumi kop? |30,71 |
|Apkure |0,11 |54,56 |6,25 |
|Udens uzsild??ana |1,14 |2 |2,28 |
|Siltumener?ija kop? |8,53 |
|?dens un kanaliz?cija |0,41 |4 |1,64 |
|Kop?jais maks?jums |40,88 |

Kop?jais maks?jums par telpu m?nesi sast?da 72,25 Ls.

2.4.2. Kancelejas pre?u izmaksas.

Uz??mums pat?r? m?nes? noteiktu kancelejas pre?u daudzumu, kura
aptuvens apjoms ir atspogu?ots 9. tabul?.
9.tabula. kanceleju pre?u izmaksas uz??mum?.
|Kancel?jas preces |Cena, |Daudzums m?nes?, Ls|Summa m?nes?, Ls |
| |Ls | | |
|Pap?rs |1,50 |50,00 |75,00 |
|Kr?sas printerim |20,00 |1,50 |30,00 |
|Kr?sa kop??anas |10,00 |1,00 |10,00 |
|aparatam | | | |
|Ras??anas instrumentu |1,00 |3,00 |3,00 |
|komplekts (z?muli, | | | |
|pildspalvas, cirkulis | | | |
|utt.) | | | |
|Kop?: |118,00 |

2.4.3. Apsardzes izmaksas.

Uz??mums lieto signaliz?cijas sist?mu, kas l?dz ?im sekm?gi darbojas,
tad direktors neuzskata, ka nepiecie?ama papildus apsardze.
Tas izmaks? 10 Ls m?nes?.

2.4.4. Pre?u realiz?cijas izdevumi.

Uz??mums piedava pakalpojumus b?vniec?bas uz??mumiem, daudzie no
kuriem ir past?v?gi klienti. Bet, tom?r, lai sekm?gi p?rdotu savu
produkciju un nodro?in?tu noteiktu ie??mumu l?meni, uz??mums veic rekl?mas
pas?kumus: reklam?jas da?os speci?los izdevumos, izs?ta bukletus
iesp?jamiem klientiem.
Tas izmaks? apm?ram 100 Ls m?nes?.

2.4.5. Elektroener?ijas pat?ri??.
Nepiecie?amo elektroener?iju nosaka p?c formulas:
[pic][pic], kur
M – iek?rtu skaits;
Ndz – dzin?ja nomin?la jauda[kW];
Ti – vienas ma??nas darba laiks gad? [stund?s];
kizm – ma??nu izmanto?anas koeficients, kur? ir vien?ds ar str?d?jo?o
ma??nu koeficientu un lietder?go laika koeficienta reizin?jumu;

n1 – elektot?klu lietder?ga darba koeficients;

n2 – uz??muma iek??ja transformatora lietder?ga laika koeficients;

n3 – dzin?ju transformatora lietder?ga laika koeficients.

Dotaj? gad?jum? koeficientus kizm, n1, n2, n3 pie?emam par 0,95.
Tad elektroener?ijas apjoms elektroiek?rt?m ir vien?ds ar:
[pic][pic] kW?st/gad?
[pic]kW?st/gad?
[pic] kW?st/gad?
Tad elektroener?ijas apjoms apgaismei ir vien?ds ar:
[pic]
[pic] kW?st/gad?
Tad kop?jais elektroener?ijas apjoms gad? sast?da

6474,57 kW?st/gad?. Reizinot ar elektroener?ijas tarifu 0,039 Ls, ieg?stam
gada elektroener?ijas izmaksas. Tas sast?da 252,50 Ls gad?.

2.4.6. Maksa par daba resursu izmanto?anu un vides pies?r?o?anu.

Uz??muma ra?o?anas procesa nav izmantojamas dabas resursi un tas
nepies?r?o apk?rt?jo vidi.

2.5.?rkartas izmaksas.

?rk?rtas ie??mumi vai izmaksas ir t? darb?bas rezult?ts, kura nav
uz??muma galven? darb?ba. Piem?ram, tas var?tu b?t v?rtspap?ru (akciju,
oblig?ciju, privatiz?cijas sertifik?tu) pirk?ana-p?rdo?ana.
Tekojo?? gad? uz??mums nenodarbojas ar papilddarb?b?m, t?tad nebija
?rk?rtas izmaksu.

Kop?jais izmaksu apr??ins.
Kop?jais izmaksu apr??ins (iz?emot nolietojumu) ir atspogu?ots
10.tabul?.
10.tabula. Izmaksu summ??ana.
|Izdevumu veids |M?nes? |Gad? |
|Person?lam |3 335,08 |40 020,96 |
|Nomas maksa par telpu |72,25 |867,00 |
|Kancelejas pre?u izmaksas |118,00 |1 416,00 |
|Apsardzes izmaksas |10,00 |120,00 |
|Pre?u realiz?cijas izdevumi|100,00 |1 200,00 |
|Elektroener?ijas pateri?? |21,04 |252,51 |
|Kop?: |3 656,37 |43 876,47 |

Viena projekta gal?ja cena var vari?ties no 30 Ls l?dz 200 un d?rg?k.
2001. gad? uz??mums izpild?ja 464 projektus. Ta ien?mumi sat?d?ja

58 464 Ls.
|Ie??mumi |58464,00|
|PVN |10523,52|
|Izmaksas |43876,47|
|Izmaksas + nolietojums nodok?a |44093,69|
|vajadz?b?m | |
|Starp?ba |14370,31|
|Nodok?u apm?rs |3592,58 |
|Nodok?u apm?rs ar 20% atvieglojumu |2874,06 |
|Nolietojums sav?m vajadz?b?m |217,22 |
|T?ra pe??a |1189,95 |

Minim?lais pakalpojuma l?menis.

Uz??mumam m?ne?a ie??mumi ir apm?ram 4,7-4,9 t?ksto?i latu, tad
ie??mumi sedz visas izmaksas (3.7 t?ksto?i) un nodro?ina noteikto pe??as
apjomu. Ien?kumu uz??mums g?st tikai no viena avota – uz??muma
pamatdarb?bas. Eksist? noteiktais pakalpojumu l?menis (to sauc
parbezzaud?juma punktu), nesasniedzot kuru, uz??mums cie? zaud?jumus.
Lai to apr??in?tu, ir j?zin main?go un past?v?go izmaksu apjomu. T? k?
dotaj? gad?jum? izmaksas iedal?ja p?c citas metodes, ??s grafiks un l?dz ar
to neb?s prec?zi apr??in?ti.
[pic]
Grafiks 4. Kop?jo izmaksu un ie??mumu grafiks.
Kur TC – kop?jas izmaksas;
TR – kop?jie ie??mumi.
Bezzaud?juma punkts ir 20 projektu menes?. T? k? uz??mums izpilda
apm?ram 37 projektu menes?, tas g?st pe??u.

Secin?jums.

Uz??mumam m?ne?a ie??mumi ir apm?ram 4-4,5 t?ksto?i latu, tad ie??mumi
sedz visas izmaksas (3.7 t?ksto?i) un nodro?ina noteikto pe??as apjomu.
Uz??mums nevienm?r bijusi tik sekm?g? situ?cij?. S?kot savu darb?bu,
uz??mums bija pa??mis kred?tu bank?. Atdodot ?o kred?tu summu pa da??m
uz??mums str?d?jis praktiski ar nulles pe??u.
Tagad 2001.gad?, kad kred?ts ir apmaks?ts un uz??mums ir ieguvis
loj?lo pirc?ju kl?stu, tam ir prognoz?jams pozit?vs rezult?ts, tas ir
pe??a. Uz??muma direktors un ?pa?nieks pl?no to pe??u izmantot sekojo?iem
m?r?iem:
V Organiz?t uz??muma papilddarb?bu;
V Papla?in?t uz??mumu.
Toreiz direktors uzskata, ka pe??a var?tu b?t liel?ka un mekl?
iesp?jas to palielin?t. Lai to sasniegtu, var rekomend?t sekojo?us noder?go
pas?kumu variantus:
V Nopirkt jaunas iek?rtas (datori, datorprogrammas, m?belis), t? k?
eso?as ir fiziski un mor?li novecoju?ies (bie?i boj?jas, prasa
papilddeta?as, remontu). Jaunas datorprogrammas ?aus pa?trin?t
projektu r?d??anas procesu, samazinot rutino darbu apjomu.
V Palielin?t ra??gumu. Tas ir sasniedzams, optimiz?jot darbinieku
darb?bu. Noteikt lab?ko darba grafiku (darba ilgumu, p?rtraukumus),
noteikt pr?mijas atkar?b? no uz??muma pe??as, uzlabojot iek??jas
inform?cijas kan?lus, uzlabojot iek??jo atmosf?ru.
V Samazin?t izmaksas. Samazin?jumu var ieg?t aiz algas r??ina vai
nomain?t uz??muma atra?anas vietu (nomas maksas samazin?jums). Bet
rodas briesmas samazin?t ar? ien?kuma l?meni un neieg?st pe??as
palielin?jumu.

Izmantot?s literat?ras saraksts.

1. Gon?arovs. G., ”Finansu teorija” , LU ekonomikas un vad?bas fakult?te,
R?ga, 2000.gads.

2. Zvejnieks. A., “Nodok?i un Nodevas”, RTU in?enierekonomikas fakult?te,
R?ga, 1998.gads.

3. “Uz??m?jdarb?bas organiz??ana un pl?no?ana”, Kamene, R?ga, 1999.gads.

4. Alsi?a, Zolotuhina, Bojarenko, “Vad?bas gr?matved?bas pamati”, RaKa,
R?ga, 2000.gads.

5. “Pamatl?dzek?i un nodok?i, nolietojuma apr??in??ana.”, Mans ?pa?ums,
R?ga, 1999

6. “Pamatl?dzek?u un mazv?rt?go priek?metu uzkaite, nolietojuma normas”,
Lanateks, R?ga, 1998

Оставить комментарий

Вы должны авторизоваться для отправки комментария.

Clarity personnel