Lоzings

Saturs

IEVADS 4

1.L?zinga b?t?ba 5

2.L?zinga veidi 7

2.1.Finansu l?zings 7
2.2.Operat?vais l?zings 8

3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi 9

3.1.Auto l?zings priv?tperson?m 9
3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m 9
3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m 9
3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings 10
3.5.Auto l?zings uz??mumiem 10
3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem 10
3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem 11
3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem 11

4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba 12

4.1.L?zinga l?gums 13
4.2.L?zinga samaksa 13

5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi 14

Secin?jumi 15

Izmantot? literat?ra 16

Ievads

L?ZINGS IR VIENO?AN?S, KAS PAN?KTA STARP IZNOM?T?JU (?PA?UMA
?PA?NIEKU) UN NOMNIEKU (?PA?UMA NOM?T?JU), KAS DOD TIES?BAS IZMANTOT
KONKR?TU ?PA?UMU NOTEIKT? LAIKA PERIOD? K? ATL?DZ?BU PAR IEMAKS?TAJ?M
NAUDAS SUMM?M.
Viens no l?zinga popularit?tes pieaug?anas iemesliem ir fakts, ka to
var izmantot k? finans?juma avotu. Turkl?t, izmantojot l?zingu, uz??mums
var nodro?in?ties pret strauj?m izmai??m tehnolo?iju jom?, l?dz ar to tiek
samazin?tas izmaksas, kas saist?tas ar iek?rtu noveco?anos.
Studiju darba m?r?is ir analiz?t l?zinga b?t?bu un noz?mi
uz??m?jdarb?b?.
Studiju darba uzdevumi ir sekojo?i:
1. Dot ieskatu l?zinga b?t?bas raksturojum?.
2. Raksturot l?zinga veidus.
3. Izv?rt?t Latvij? pieejamos l?zinga veidus.
4. Raksturot l?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?bu.
5. Izv?rt?t l?zinga priek?roc?bas un tr?kumus.
6. Dot secin?jumus par darb? izvirz?to m?r?i.

1.L?zinga b?t?ba

P?C SAVAS B?T?BAS L?ZINGS VISBIE??K IR NOMA, NOMAS DEV?JA (L?ZINGA
DEV?JA) MANTAS IZNOM??ANA. TA?U NOMAS ATTIEC?BU ATT?ST?BAS GAIT?
PAR?D?JU?IES DA??DI NOMAS VEIDI, KONKR?TI, FINANSU NOMA, KURA NOMAS
ATTIEC?B?S IEVIESUSI JAUNUS ELEMENTUS.
L?zinga l?guma ?patn?ba ?odien ir t?, ka tas nedaudz at??iras no
parast? (viennoz?m?g?) mantas nomas (nodo?anas nom?) l?guma. Parastam nomas
l?gumam (galvenok?rt tas skar finansu l?zinga l?gumu) kop?gi ir sekojo?i
momenti:
L?guma objekts ir tikai ilgsto?as lieto?anas materi?la lieta, kura
izmanto?anas gait? nemaina savas s?kotn?j?s ?pa??bas;
L?guma objektam (iznom?jamai mantai) j?b?t iznom?t?ja (l?zinga dev?ja)
?pa?umam;
Par mantas lieto?anu nomnieks (l?zinga sa??m?js) maks? naudu, kuras summa
kopum? p?rsniedz l?guma objekta s?kotn?jo v?rt?bu iznom?t?jam (l?zinga
dev?jam), un ?? starp?ba paties?b? ar? veido ?pa?nieka ien?kumu;
Attiec?b? uz l?guma objektu puses stingri atrun? ?pa?uma ties?bu sast?vda?u
nodo?anas k?rt?bu un pa?u maks?jumu izdar??anas k?rt?bu.
At??ir?bas starp parast?s nomas un l?zinga (it ?pa?i finansu l?zinga)
l?gumu ir min?to l?gumattiec?bu uzs?k?anas moment?:
Nomas l?guma gad?jum? l?guma objekts (iznom?jam? manta) jau ir nomas dev?ja
?pa?ums, kuru vi?? pats negatavojas izmantot sav? uz??m?jdarb?b? un no
kuras gatavs ??irties, to iznom?jot (tas ir, nododot par maksu citas
personas lieto?an?;
Finansu l?zinga l?guma gad?jum? l?guma objekts (manta, kas tiks nodota
l?zing?) v?l nav nomas dev?ja ?pa?ums. Turkl?t ar l?zinga (nomas) ideju pie
nomas dev?ja ierodas n?kamais nomnieks. Rezult?t? l?zinga dev?js (nomas
dev?js) par savu naudu p?c l?zinga sa??m?ja (nomnieka) l?guma ieg?d?jas
mantu, kura turpm?k k??st par l?guma objektu (l?zinga objektu, t.i., tiek
nodota nom?).
T?tad, l?zings ir nevis vienk?r?i noma, bet gan nomas attiec?bas,
kuras finansu l?zinga l?guma gad?jum? ir ne tik vien nomas attiec?bas, bet
ar? l?zinga sa??m?ja (nomnieka) darb?bas finans??anas attiec?bas uz l?zinga
dev?ja (nomas dev?ja) vai piesaist?to personu r??ina un kuras rodas starp
finansu l?zinga dal?bniekiem, v?l pirms momenta, kad l?zinga dev?js
ieg?d?jies l?zinga objektu. ?? finansu l?zinga l?guma attiec?bu ?patn?ba
?auj apgalvot, ka l?zings ir kred?ts jeb, k? teikts LR likum? ‘’Par
kred?tiest?d?m’’, t? ir ‘’kredit??ana, kas tiek ?stenota atbilst?gi
Unidroit konvencijas par starptautisko finansu l?zingu pamatprincipiem
(1.panta 37.punkts)’’. Ta?u Unidroit ofici?lais teksts uzskata finansu
l?zinga attiec?bas par nomas attiec?b?m. No ?ejienes izriet ar? m?su pieeja
l?zingam vair?k k? nomas attiec?b?m. Turkl?t finansu l?zingu m?s apl?kojam
k? finansu attiec?bas sakar? ar konkr?tas mantas nomu ar izpirkuma
ties?b?m. Apl?kojot l?zingu tikai k? kred?tu vai k? kred?tattiec?bas mums
??iet ne visai pareizi, ja starptautiskaj? praks? par l?zingu sauc finansu
maks?jumus par mantas (l?zinga objekta) lieto?anu.
T?d?j?di, l?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku (l?zinga
dev?ju jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes?
(l?zinga sa??m?ju jeb nomnieku), un ??s attiec?bas veidojas uz min?t?
l?zinga l?guma abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas) pamata.
Ta?u nek?d? zi?? l?zings neb?tu apl?kojams vienpus?gi k?
kred?tattiec?bas. T?pat nav pietiekami, apl?kojot jaut?jumu par l?zingu,
aprobe?oties ar vienreiz?j?m nomas attiec?b?m. P?c savas ekonomisk?s
b?t?bas l?zings ir pu?u l?gumattiec?bas sakar? ar vienas puses finansu un
mantas izmanto?anu otras puses interes?s, k? ar? vieno?an?s par to, k? otr?
puse segs pirm?s puses izdevumus un k?dus procentus (pirm?s puses pe??a)
tai maks?s.

2.L?zinga veidi

L?ZINGA PAKALPOJUMI PAMAT? IEDAL?MI DIVOS VEIDOS – FINANSU UN
OPERAT?VAIS L?ZINGS. FINANSU L?ZINGA TERMI?A BEIG?S NOM?TAIS OBJEKTS
AUTOM?TISKI P?RIET L?ZINGA ??M?JA ?PA?UM?. ?PA?UMTIES?BU P?REJA VAR NOTIKT
AR? ?TR?K, JA TIEK PRIEK?LAIC?GI SAMAKS?TA PILNA L?GUM? PAREDZ?T? SUMMA.
OPERAT?V? L?ZINGA GAD?JUM? AUTOM?TISKA ?PA?UMTIES?BU P?REJA NAV PAREDZ?TA,
LAI GAN L?ZINGA ??M?JAM TOM?R PAST?V IESP?JA IZPIRKT NOM?TO OBJEKTU PAR T?
ATLIKU?O V?RT?BU.

2.1.Finansu l?zings

Var tikt izmantots da??du objektu ieg??anai. Ra?o?anas iek?rtas,
autotransports, datori un biroju apr?kojums ir tradicion?l?kie. Termi??, uz
k?du objekts tiek nodots l?zing?, parasti ir atbilsto?s t? amortiz?cijas
r?d?t?jiem. Priek?roka tiek dota jaun?m iek?rt?m (automobi?iem u.c.),
mor?li un fiziski novecoju?as tehnikas ieg?dei l?zinga komp?nijas l?dzek?us
pie??ir nelabpr?t. Izv?rt?jot finansu resursu pie??ir?anu, tiek ?emti v?r?
vair?ki faktori. L?zinga dev?ju labv?l?bu viegl?k ieg?t ir uz??mumiem ar
att?st?bas tendenc?m un progres?jo?iem izaugsmes r?d?t?jiem. Uz??muma
vad?bai j?b?t prec?zai izpratnei par uz??muma finansi?lo st?vokli, iesp?j?m
un re?liem n?kotnes pl?niem. Svar?gi, lai m?ne?a apgroz?jums p?rsniegtu
l?zingam nepiecie?amo finansu apjomu. Uztic?bu b?s gr?ti ieg?t ar? tikko
dibin?tam uz??mumam bez darb?bas pieredzes — t?dai var rasties vismaz
pusgada garum?. Ta?u kopum? l?zinga dev?ji neizvirza dzel?ainus krit?rijus
un nepieprasa papildu garantijas, jo l?zinga objekts l?dz l?guma termi?a
beig?m ir to ?pa?ums. T?d?j?di uz??mumam nav ???r??u, balstoties uz
eso?ajiem akt?viem, izmantojot l?zingu, vienlaikus pretend?t, piem?ram, uz
bankas kred?tu.
Finansu l?zings paver iesp?ju uz??mumam rast finans?jumu fiks?tiem
akt?viem 70-85% apm?r?. T? atbr?vojas resursi teko?o r??inu apkalpo?anai,
apgroz?juma l?me?a saglab??anai un uz??muma att?st?bai. J?piebilst, ka
izmantot finansu l?zingu noz?m? nodro?in?ties pret infl?ciju, jo veicamie
maks?jumi ir fiks?ti un naudas v?rt?bas kri?an?s tos neietekm?. Tas ir ?oti
b?tisks arguments par labu l?zinga izmanto?anai. Atsevi??s savdab?gs
finansu l?zinga paveids ir t? saucamais atgriezeniskais l?zings. ?aj?
gad?jum? l?zinga objekta ?pa?nieks s?kotn?ji ir l?zinga ??m?js. Objekts
tiek p?rdots l?zinga dev?jam, bet p?c tam atpirkts, veicot pak?peniskus
maks?jumus. T?d? veid? iesp?jams ieg?t re?lu apgroz?mo l?dzek?u
papildin?jumu. Tas ir ar? izdev?g?k, nek? ie??l?t objektu, jo ?aj? gad?jum?
notiek ?pa?umties?bu p?reja un t?d?j?di liel?kas ir apgroz?m?s summas.
Finansu l?zingu pied?v? visas Latvijas l?zinga komp?nijas.

2.2.Operat?vais l?zings

Operat?vais l?zings faktiski noz?m? ilgtermi?a nomu. To visbie??k
izmanto autotransporta un datoru lieto?anas finans?jumam. J?atz?m?, ka
operat?v? l?zinga izmanto?ana, analo?iski finansu l?zingam, pal?dz saglab?t
vienm?r?gu apgroz?m? kapit?la pl?smu uz??mum? bez krasiem izdevumiem
nepiecie?am?s tehnikas ieg?dei. Tas dod iesp?ju lietot modernu tehniku,
l?zinga termi?a beig?s to nomainot pret v?l modern?ku. Ja nom?tais objekts
lieto?anas laik? tom?r k?uvis tuvs un nav v?l??an?s no t? ??irties, past?v
iesp?ja izpirkt to par atliku?o v?rt?bu. Ir iesp?jams ar? atdot nom?to
objektu pirms paredz?t? termi?a, ja gribas tikt pie v?l jaun?ka un
modern?ka. Latvij? tiek pied?v?ts ar? t?ds operat?v? l?zinga paveids k?
pilnas apkalpo?anas l?zings, kas noz?m?, ka l?zinga l?guma darb?bas laik?
l?zinga dev?js g?d? par objekta, ?aj? gad?jum? — transporta l?dzek?a,
ieg?di, apdro?in??anu, organiz? tehnisko apkalpo?anu un nepiecie?amos
remontus. Lietot? objekta turpm?kais liktenis p?c l?zinga l?guma termi?a
beig?m paliek l?zinga dev?ja kompetenc?. Iesp?jama t? t?l?ka izmanto?ana,
iznom?jot citiem klientiem, vai cits risin?jums. Piem?ram, atbilsto?a
l?guma gad?jum? starp l?zinga komp?niju un autotirgot?ju lietot? automa??na
var non?kt atpaka? autotirgot?ja ?pa?um?, kas ar to t?l?k r?kojas p?c
saviem ieskatiem. Operat?v? l?zinga l?gumi tiek sl?gti uz laika periodu,
kas ir ?s?ks par objekta piln?s amortiz?cijas termi?u. ??da politika dod
iesp?ju l?zinga dev?jam nodot to lieto?an? vair?kk?rt.
Latvijas sabiedr?ba pagaid?m v?l nav l?dz galam izpratusi ??da veida
finansu pakalpojuma sniegt?s iesp?jas. Ar operat?v? l?zinga pal?dz?bu
iesp?jams nodro?in?t augstu materi?l? komforta l?meni, past?v?gi lietojot
jaunas vai gandr?z jaunas preces, maks?jot tikai nelielu da?u to paties?s
v?rt?bas. K? jau ierasts, Rietumos ?? iesp?ja izprasta jau sen, operat?v?
l?zinga l?gumu skaits tur vair?kk?rt p?rsniedz finansu l?zinga izmanto?anas
gad?jumos.
3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi

3.1.AUTO L?ZINGS PRIV?TPERSON?M

Automa??nas l?zings ir pakalpojums priv?tperson?m, kas dod iesp?ju
ieg?d?ties jaunu vai lietotu automa??nu (ne vec?ku par 10 gadiem l?zinga
perioda beig?s) uz l?zinga noteikumiem. L?zinga atmaksas termi?? ir l?dz 5
gadiem. L?dz ar to Auto l?zings ir visvienk?r??kais veids k? tikt pie
jaunas automa??nas. Jums atliek tikai izv?l?ties automa??nu, b?t gatavam
iesniegt nepiecie?amos dokumentus — p?r?jais paliek l?zinga sabiedr?bas
zi??. Nepiecie?am?bas gad?jum?, izmantojot savu pieredzi un iesp?jas,
Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedru speci?listi var sniegt Jums
konsult?ciju par automa??nas ieg?des iesp?j?m pie autod?leriem.

3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m

Ego nomaksa ir jauna iesp?ja ieg?d?ties preces uzreiz uz nomaksu,
nevis gadiem kr?t naudu k?dam liel?kam pirkumam. Ego nomaksas termi?? ir
l?dz 2 gadiem. Izv?loties izdev?g?ko termi?u, ik m?nesi pak?peniski ir
iesp?jams veikt nelielus maks?jumus, kas j?tami neietekm?s l?zinga ??m?ja
finansi?lo st?vokli. ?o pakalpojumu ?obr?d Latvij? pied?v? Hanza L?zings.
Lai ieg?d?tos preces ar Ego nomaksas pal?dz?bu, l?zinga ??m?jam
j?dodas uz veikalu, kur? ir Hanza L?zinga sadarb?bas partneris
(tirdzniec?bas vietas ar Ego logo) un j?vaic? p?rdev?jam par Ego nomaksas
iesp?j?m. P?rdev?js iepaz?stin?s l?zinga ??m?ju ar Ego nomaksas
noteikumiem, pie?ems pieteikumu un izzi?u par ikm?ne?a ien?kumiem, izskat?s
to turpat veikal? un nosl?gs l?gumu pre?u ieg?dei uz nomaksu, l?zinga
??m?js veiks pirmo iemaksu (~10%). Ik m?nesi sa?ems m?ne?a maks?jumu par
izv?l?to preci.

3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m

EGO nomaksas karte priv?tperson?m ir ?rta iesp?ja nor??in?ties par
prec?m un pakalpojumiem uz nomaksu. Lai to izdar?tu, nepiecie?ams pas?t?ts
Hanza L?zinga nor??inu karti — kop? ar to sa?emt pieejamo limitu, kura
ietvaros var veikt da??dus pirkumus. EGO nomaksas kartei piem?t gan Visa
Classic gan Maestro kartes funkcijas, kas ?auj veikt pirkumus ar?
?rvalst?s.
Veicot pirkumu ar EGO karti, nav nepiecie?ama pirm? iemaksa un
fiks?tie ikm?ne?a maks?jumi j?tami neietekm?s l?zinga ??m?ja bud?etu. EGO
nomaksas kartei nav ar? gada lieto?anas maksas un nepiecie?amais konts tiek
atv?rts par br?vu. Ar EGO nomaksas karti var nor??in?ties par sekojo??m
prec?m un pakalpojumiem:
elektropreces m?jai (televizorus, audio, video un foto tehniku u.c.);
sadz?ves tehnika(ledusskapjus, pl?tis, ve?as ma??nas u.c.);
datortehnika un t?s apr?kojums;
biroju tehnika un da??di sakaru l?dzek?i;
interjera priek?meti (m?beles, pakl?jus, apgaismo?anas ier?ces u.c.);
kam?ni, apkures sist?mas u.c.;
kancelejas preces;
sporta preces;
ce?ojumi;
medic?nas pakalpojumi;
skaistumkop?anas pakalpojumi.

3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings

Nekustam? ?pa?uma l?zings priv?tperson?m ir pakalpojums, kas dod
iesp?ju ieg?d?ties nekustamo ?pa?umu, kura ieg?des vai apsaimnieko?anas
piln?gai apmaksai nepietiek l?dzek?u. ?? l?zinga atmaksas termi?? var b?t
pat l?dz 20 gadiem. Ikm?ne?a maks?jumu apjoms ir atkar?gs no ieg?d?t?
?pa?uma v?rt?bas, pirm?s iemaksas lieluma un klienta izv?l?t? atmaksas
termi?a. Turkl?t l?zinga finans?jumu ir iesp?jams sa?emt ne tikai dz?vok?a
vai m?jas ieg?dei, bet ar? to remontam un celtniec?bai.

3.5.Auto l?zings uz??mumiem

Auto l?zings uz??mumiem ir ?trs un izdev?gs veids, lai ieg?tu
lieto?an? uz??muma komercdarb?bai nepiecie?amo transporta l?dzekli. L?zinga
nosac?jumi ir l?dz?gi k? vieglaj?m automa??n?m, ieskaitot atmaksas termi?u
l?dz 5 gadiem un iesp?jas ieg?d?ties ar? lietotu automa??nu, kas l?zinga
termi?a beig?s neb?tu vec?ka par 10 gadiem.

3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem

L?dz?gi k? EGO nomaksas priv?tperson?m gad?jum?, EGO nomaksa
uz??mumiem ir iesp?ja ieg?d?ties preces uzreiz uz nomaksu, nevis gadiem
atlikt mal? uz??muma finansu l?dzek?us k?dam liel?kam uz??mumam
nepiecie?amam pirkumam. EGO nomaksas noteikumi uz??mumiem ir gandr?z
identiski noteikumiem, ar k?diem ?o ?rto pakalpojumu var izmantot
priv?tpersonas. EGO nomaksu uz??mumiem pied?v? Hanza L?zings.

3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem

Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem ir pakalpojums, kas dod iesp?ju
ieg?t finans?jumu nekustam? ?pa?uma remontam, ieg?dei vai celtniec?bai, ja
?o ieceru piln?gai apmaksai konkr?taj? br?d? uz??mumam nepietiek l?dzek?u.
?? l?zinga maksim?lais atmaksas termi?? var b?t pat l?dz 20 gadiem.
Ikm?ne?a maks?jumu apjoms ir atkar?gs no ?pa?uma v?rt?bas, pirm?s iemaksas
lieluma un klienta izv?l?t? atmaksas termi?a.

3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem

Industri?lais un komerctransporta l?zings ir ?trs un vienk?r?s veids,
k? uz??mums var ieg?t lieto?an? nepiecie?amo pamatl?dzekli. Izmantojot ?o
pakalpojumu, uz??mumiem ir vienk?r??k att?st?ties un veidot sabalans?tu
naudas pl?smu.
4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba
1. L?ZINGA ??M?JS – FIZISKA PERSONA – IESNIEDZ BANK? PILN?GI UN PA?ROC?GI
AIZPILD?TU L?ZINGA ??M?JA DEKLAR?CIJU UN PIETEIKUMU L?ZINGA OPER?CIJAS
VEIK?ANAI, PASES KOPIJU UN AUTOMA??NAS TEHNISK?S PASES KOPIJU.
2. L?zinga ??m?js – juridiska persona – iesniedz bank? aizpild?tu
iesniegumu, re?istr?cijas apliec?bu, sabiedr?bas stat?tus, biznesa
pl?nu, bilanci, pamatl?dzek?u at?ifr?jumu, pe??as un zaud?jumu apr??inu,
audita p?rbaudes rezult?tus, kreditoru un debitoru sarakstu, k? ar?
pilnsapulces l?mumu, ar kuru konkr?tais p?rst?vis tiek pilnvarots sl?gt
l?zinga dar?jumu.
3. Banka 1-2 dienu laik? p?rbauda iesniegtos dokumentus, izskata un pie?em
l?mumu par dar?juma noteikumiem: l?zinga termi??, l?zinga ??m?ja pirm?
iemaksa, procentu likme. Gad?jumos, kad klienta deklar?cij? (juridiskai
personai – uz??muma bilanc?) redzamas par?da saist?bas vai nestabils
finansi?lais st?voklis, banka var l?gt klientu sagatavot un iesniegt
papildu dokumentus dar?juma nodro?in??anai, kas var izpausties k?
galvojums vai ??la. Par galvot?ju var b?t jebkura fiziska vai juridiska
persona, kurai ir atbilsto?i akt?vi (kustamais vai nekustamais ?pa?ums,
noguld?jumi).
4. Ja dar?juma noteikumi klientam ir pie?emami, puses nosl?dz l?zinga
l?gumu
5. L?guma sl?g?anas dien? tiek veikta pirm? iemaksa.
6. P?c pirm?s iemaksas veik?anas banka vienas dienas laik? ar automa??nas
p?rdev?ju sl?dz pirkuma-p?rdevuma l?gumu, saska?? ar kuru apmaks?
p?rdev?jam automa??nas v?rt?bu un organiz? automa??nas re?istr?ciju CSDD
(re?istr?cijas izdevumus sedz l?zinga ??m?js) un nodo?anu l?zinga
??m?jam ekspluat?cij? p?c pie?em?anas-nodo?anas akta parakst??anas.
7. Saska?? ar l?zinga l?guma noteikumiem klienta pien?kums ir automa??nu
pirms sa?em?anas vald?jum? apdro?in?t, k? ar? nog?d?t bank? vienu
durvju, aizdedzes atsl?gu un signaliz?cijas pults komplektu, kur to
uzglab?t l?dz l?guma saist?bu piln?gai izpildei. Piez?me: atsevi??os
gad?jumos apdro?in??anas pr?mijas samaksu var iek?aut l?zinga objekta
v?rt?b? (t.i., to var kredit?t banka).
8. Sa?emot l?zing? kravas automa??nu, tehniskaj? pas? tiek izdar?ts
atbilsto?s ieraksts, lai nepiecie?am?bas gad?jum? var?tu sa?emt TIR-
karneti un citas licences.
L?zinga kred?ts at??ir?ba no naudas kred?ta ir maz?k riskants. Naudas
aizdevuma izsnieg?anai ir nepiecie?ams kred?ta nodro?in?jums, garantijas,
kuru v?rt?ba p?rsniedz sa?emt?s naudas summu. Turpret? l?zinga kred?ts
noz?m?, ka tiek aizdots k?ds darba l?dzeklis, kas ir bankas ?pa?ums: t?tad
tas vienlaikus ir ar? kred?ta nodro?in?jums. Ja k?du apst?k?u d?? uz??mums
nevar?s atdot bankai aizdevumu, bankas ?pa?um? paliek l?zinga priek?mets.
T?p?c ar? l?zinga kred?ta procentu likme tiek noteikta daudz zem?ka par
naudas aizdevuma procentu likmi. T?d?j?di l?zinga kred?ts ir ?oti izdev?gs,
jo, pirmk?rt, tas ir l?t?ks un, otrk?rt, tas dod iesp?ju dr?z?k atjaunot
ra?o?anas iek?rtas.

4.1.L?zinga l?gums

Starp l?zinga dev?ju un l?zinga ??m?ju tiek nosl?gts l?zinga l?gums.
L?zinga l?gumus var veidot gan k? pilnas, gan da??jas amortiz?cijas
l?gumus.
o Pilnas amortiz?cijas l?gumos kop?jie l?zinga maks?jumi, kuri l?zinga
??m?jam garant?t?s pamat?res laik? ir j?apmaks?, sedz vismaz ieg?des vai
izgatavo?anas izdevumus, k? ar? visus blakus izdevumus.
o Da??jas amortiz?cijas l?gumi ir l?gumi, kuros l?zinga ??m?js garant?t?s
pamat?res laik? nesedz visas kop?j?s izmaksas, k?das ir l?zinga
sabiedr?bai attiec?b? uz l?zinga priek?metu, bet sedz tikai k?du
noteiktu da?u.

4.2.L?zinga samaksa

L?zinga maks?jumi sast?v no div?m da??m:
o Maksa par l?zinga objektu;
o L?zinga procentu maksa.
L?zinga procenti tiek apr??in?ti p?c annuit?tes formulas, t.i., ?emot
v?r? iemaks?tos maks?jumus. Piem?ram, 1995.gad? Baltijas Tranz?tu Banka
pie???ra l?zingu ar gada likmi 24%-30%, kas bija zem?ka nek? parast?
kred?ta procentu likme. Maks?jumi parasti tiek izdar?ti vien?d?s da??s visa
perioda laik?. Tom?r ?o k?rt?bu p?c klienta l?guma var main?t. ?oti svar?gi
l?zinga ??m?jam ir saska?ot l?zinga maks?jumu termi?us l?dz l?zinga l?guma
nosl?g?anai, jo par maks?jumu terminu neiev?ro?anu parasti tiek maks?ta
soda nauda. P?c pu?u vieno?an?s maks?jumi da??ji tiek veikti pakalpojumu
veid?, kurus l?zinga sa??m?js sniegs bankai. T?ds nor??inu veids ar banku
ir izdev?gs ab?m pus?m. P?c p?d?j?s iemaksas ?pa?uma ties?bas uz l?zinga
objektu p?riet l?zinga ??m?jam, kas tiek noform?ts ar speci?lu aktu.
5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi

L?ZINGA PRIEK?ROC?BAS IR ??DAS:
o Finans?jums tikai ar sve?iem l?dzek?iem;
o Pa?u kapit?ls netiek ilgsto?i saist?ts;
o Likvidit?tes uzlabo?ana;
o Nav pras?bu p?c kred?tu garantij?m;
o Nav l?dzek?u kust?bas bilanc?, bet gan l?zinga atvilkuma procenti k?
uz??muma izdevumi; l?dz ar to ar? ien?kuma nodok?a samazin?jums.
Past?vot priek?nosac?jumam, ka ar iz?r?t?s iek?rtas pal?dz?bu tiks
ieg?ta papildu pe??a, uz??mums var ar l?zinga sist?mas starpniec?bu
atjaunot vai papla?in?t savu uz??muma tehnisko nodro?in?jumu, neieguldot
?eit pa?u vai aiz?emto finans?jumu. Vi?am toties ir j?b?t gatavam veikt
regul?rus k?rt?jos ?res maks?jumus, kas ir augsti un kas iev?rojami, uz
ilgu laiku, apgr?tina uz??mumu no t? likvidit?tes un rentabilit?tes
viedok?a. Nomas procentu lielums ir atkar?gs no l?guma ilguma. Kopum?
l?zings ir labs papildin?jums tradicion?laj?m finans??anas form?m. Tom?r
katr? atsevi??? gad?jum? ir r?p?gi j?izsver finansu pat?ri?? un citas
l?zinga priek?roc?bas, lai var?tu atz?t, ka l?zings uz??mumam dod
visliel?k?s priek?roc?bas. L?zings var interes?t tos uz??mumus, kuriem ir
v?l neizsmeltas par?du iesp?jas. Pie l?zinga tr?kumiem var pieskait?t
ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu ra?anos un zin?mu risku. ??dos
gad?jumos:
o P?rdev?js (pieg?d?t?js) paaugstin?jis l?zinga objekta v?rt?bu;
o P?rdev?js nav l?zinga objekta ?pa?nieks un vi?am nav ties?bu p?rdot;
o P?rdev?js atsak?s pild?t savas saist?bas kvalit?tes pretenziju gad?jum?;
o L?zinga objekts ir cietis av?rij?, apdro?in??anas summa nenosedz
zaud?jumus, un l?zinga sa??m?jam nav naudas remonta veik?anai;
o Krasi pasliktin?s situ?cija izejvielu tirg? un gatav?s produkcijas
realiz??an?;
o Notiek l?zinga objekta arests;
o Notiek z?dz?ba vai boj??ana.
Secin?jumi

1. L?ZINGS IR NOMAS ATTIEC?BAS STARP MANTAS ?PA?NIEKU (L?ZINGA DEV?JU JEB
NOMAS DEV?JU) UN PERSONU, KURA V?LAS TO IZMANTOT SAV? BIZNES? (L?ZINGA
SA??M?JU JEB NOMNIEKU), UN ??S ATTIEC?BAS VEIDOJAS UZ MIN?T? L?ZINGA
L?GUMA ABU PU?U SAVSTARP?J? IZDEV?GUMA (PE??AS G??ANAS) PAMATA.

2. L?zinga pakalpojumus iedala divos veidos – finansu un operat?vais
l?zings.

3. Finansu l?zinga termi?a beig?s nom?tais objekts autom?tiski p?riet
l?zinga ??m?ja ?pa?um?. ?pa?umties?bu p?reja var notikt ar? ?tr?k, ja
tiek priek?laic?gi samaks?ta pilna l?gum? paredz?t? summa.

4. Operat?v? l?zinga gad?jum? autom?tiska ?pa?umties?bu p?reja nav
paredz?ta, lai gan l?zinga ??m?jam tom?r past?v iesp?ja izpirkt nom?to
objektu par t? atliku?o v?rt?bu.

5. L?zings ir labs papildin?jums tradicion?laj?m finans??anas form?m.

6. L?zinga tr?kumi ir – ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu ra?an?s un
zin?ms risks.

Izmantot? literat?ra

1. BRIEDE I. BANKU FINANSU PAKALPOJUMI – R: BIZNESA AUGSTSKOLA “TUR?BA”,
2000. – 87 LPP.
2. Kokins M. L?zings ce? materi?lo komfortu// “Kapit?ls” – Nr.5.,1998. –
78.-80.lpp.
3. Latvij? pieejamie l?zinga veidi // http://www.llda.lv/lizings/veidi.html
4. Rur?ne M. Finansu p?rvald?ba – R?ga, 2002. – 281 lpp.
5. Zaiceva J. L?zinga b?t?ba – noma vai kred?ts?// “Latvijas Ekonomists” –
Nr.9., 2000. – 46.- 48.lpp.

Оставить комментарий

Вы должны авторизоваться для отправки комментария.

Спецобувь в спб купить рабочую обувь в спб АГАТ.